pupis

pupis Spr., Demin. pupĩtis BW. 34487, 1 var., = pups; kuņas pupis U., ein Gerstenkorn.

Avots: ME III, 414


pupis

pupis: auch Erlaa n. FBR. XI, 9, ķēves p. AP., eine Art Pilz. - "kuņas" ME. III, 414 zu verbessern in "kuņas".

Avots: EH II, 326