puskurā, Adv.,

1) zur Hälfte gebrannt:
krāsns jau bija puskurā A. v. J. 1898, S. 16. krāsns bijusi pāri puskurā LP. VI, 160;

2) nicht ganz, nur halb besoffen
A. v. J. 1898, S. 9.

Avots: ME III, 429

puskurā,

1): sē̦tā ceplis p. Tdz. 49224.

Avots: EH II, 332