puškurē

puškurē, = puskurā, zur Hälfte gebrannt: būs bē̦rniem badu mirt, Rīgā rudzi spīģerī, sē̦tā ceplis puškurē BW. 2904.

Avots: ME III, 438


puškurē

puškurē: auch Lubn. n. FBR. XVII, 122, Heidenfeld, Oknist.

Avots: EH II, 336