puslaicīgs
puslaĩcîgs,
1) ziemlich, mittelmässig, zur Not ausreichend:
viens bijis ļuoti bagāts, uotrs tāds puslaicīgs, trešais pa˙visam nuoskrandējies LP. V, 278. abas ve̦cākās māsas ir tādas pusiaicīgas (von mittlerer Schönheit), bet jaunākā tik daiļa un baita . . . IV, 119. Adv. puslaicîgi, = puslīdz, halbwegs, mittelmässig, einigermassen Kl., Grünh.: tâ puslaicīgi gan aizsprucis ar dzīvību Pas. I, 211;
2) halb weltlich, halb geistlich:
puslaicīga runa, dziesma Jürg.
Avots: ME III, 429
1) ziemlich, mittelmässig, zur Not ausreichend:
viens bijis ļuoti bagāts, uotrs tāds puslaicīgs, trešais pa˙visam nuoskrandējies LP. V, 278. abas ve̦cākās māsas ir tādas pusiaicīgas (von mittlerer Schönheit), bet jaunākā tik daiļa un baita . . . IV, 119. Adv. puslaicîgi, = puslīdz, halbwegs, mittelmässig, einigermassen Kl., Grünh.: tâ puslaicīgi gan aizsprucis ar dzīvību Pas. I, 211;
2) halb weltlich, halb geistlich:
puslaicīga runa, dziesma Jürg.
Avots: ME III, 429