puņķêt, -ẽju, puņķuôt, den Nasenschleim (Rotz) heraushängen lassen, damit besudeln U. Refl. puņ̃ķêtiês Ruj., N.-Peb., puņ̃ķâtiês Dunika, puņ̃ķuôtiês Lautb.,

1) sich mit Nasenschleim besudeln
U.;

2) puņkêtiês "возиться" Spr.; saumselig sein, basteln
Dr.

Avots: ME III, 414

I puņķêt, Refl. -tiês,

1): unsauber etwas tun
Seyershof: kad viņa tâ puņ̃ķējas ar ēdienu, tad gan ne˙maz nepatīk ēst;

2): "ar niekiem nuodarbuoties" Etn. IV, 167; ‡

3) zanken
Bilst. n. Etn. IV, 167.

Avots: EH II, 326

‡ II puņ̃ķêt, -ēju Seyershof, wickeln: p. bē̦rnu drēbēs. Vgl. puņķuôt 2.

Avots: EH II, 326