I pãrzùobe Vīt., = apzùobis: šķietā veŗuot, jāraugās uz tuo, ka āda zuobiņu starpa nepaliek tukša, bez dzijas. šādu kļūdainu vietu sauc par pārzuobi, arī apzuobi A. XI, 84. dzijas šķietā me̦t pārzuobēm - vienā zuobā me̦t, uotrā ne Etn. IV, 162.

Avots: ME III, 189

I pãrzùobe: auch BielU.; p. ir aude̦klā, kad viens zuobs palicis tukšs Saikava. sluokātnēm un pārzuobēm vien savē̦ruse aude̦klu ebenda.

Avots: EH II, 216

II pãrzùobe, pãrzuobi U., eine Scharte über der Schneide, die bei langem Schleifen eines Messers od. einer Sense entsteht: izkapti tecinuot, vajag ar pirkstu palūkuot, vai nav liela pārzuobe; pārzuobi nuogludina ar kuoka galuodiņu Jürg.]

Avots: ME III, 189