pēkšņs

pēkšņs, plötzlich: p. uztraukums. Subst. pēkšņums, die Plötzlichkeit; die Eile: daži (tuoņi) pārsteidz ar savu pēkšņumu Vēr. II, 1130. tai pēkšņumā es liekātņi pārskatījuos, in der Eile versah ich mich stark Saussen u. Feht. n. BB. XII, 233; vgl. pēšņs.

Avots: ME III, 207