I pinēt, -ẽju "ganuot (luopus) vienā vietā turēt": kam tu luopus ne˙maz nelaid pie zâles, bet apluoka malā vien pīnē? Stenden.

Avots: ME III, 232

II pĩnēt, -ẽju Ahs. n. RKr. XVII, 46, U., peinigen, quälen: tâ viņi pīnē tuos ļaudis Ruj. kungs savus apakšniekus pīnējis LP. VII, 36. varēsi mani tâ pīnēt un muocīt Naud. Nebst estn. pīnama aus mnd. pinen dass.

Avots: ME III, 232