pīrāgs

I pìrãgs,

1): auch AP., Jürg., (mit ì 2 ) Lubn., Meselau, Saikava, Sessw., (mit î 2 ) Dobl., Salisb., (mit ĩ) Ermes, Mežamuiža (Kr. Mitau), Neuenb.

Avots: EH II, 242


pīrāgs

‡ II pĩrãgs Blieden, = pīlāgs, die Eberesche.

Avots: EH II, 242


pīrāgs

pìrāgs Wolm., C., Blieden, pĩrags Bl., Dond., pîrags 2 N.-Autz, pīrāģis Bixten, Duobenieki, pìrẽ̦gs PS., Wolmarshof,

1) ein Kuchen, besonders Speckkuchen
Etn. I, 43: krāsnī lika, lai suluoja pīrādziņi BW. 8117 var. - tad ir pīrāgs! der ist mal empfindtich! U., Mag. XIII, 2, 254;

2) pĩrags, Weizen-
od. Gerstenbrot Pilskalne. Nebst li. pyrãgas "Weissbrot" und estn. pīrag "Kuchen" aus slav. pirogъ.

Avots: ME III, 233