pļecka

pļe̦cka,

1) ein Kuhfladen
Karls., Ronneb. n. R r. XVI, 40 (sūdu pļe̦cka L., Ruj. n. U.);

2) comm., ein schmutziger, unsauberer Mensch
Spiess n. U.; ein liederliches Frauenzimmer Freiziņ; als Schlmpfwort überhaupt: es tādām vācu pļe̦ckām ruoku bučuotu Janš. Vgl: pļe̦ka 1.

Avots: ME III, 368