pũdinât, fact. zu pũt, tr.,

1) faulen lassen:
kuo kuokiem lapas dara? Zemi vien pūdināja (Var.: trupināja, trūdināja) BW. 33602 var.

Avots: ME III, 445

pũdinât: "1)" ME. III, 445 zu streichen.

Avots: EH II, 341