raupa
raupa (serb. rȕpa "Loch, Grube", an. rauf "Loch"), ràups 2 Gr.-Buschhof, die Gänsehaut: āda nuo aukstuma raupā sarāvusies Kokn. n. U. Zu ràupjš.
Avots: ME III, 488
Avots: ME III, 488
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ràups' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ràups' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (3)
raupjš
ràupjš: auch Smilt., Trik., (raups) Heidenfeld; ar ... mazliet raupjāku dabu, ar ziemu un sniegu Veselis Daugava 1936, S. 933. "ràups 2 Lis.," ME. III, 488 zu streichen (in Lis. sei es unbek.); desgleichen - "raûps 2 Salisb.".
Avots: EH II, 358
Avots: EH II, 358
raupjš
ràupjš PS., Wolm., raûps 2 Salisb., ràups 2 Lis., struppig, was grob, rauh anzufühlen ist U.; geköpert (von Geweben) Dr.: raupja āda, straffe Haut an den Händen U., Gänsehaut. raupjš truots Wolm. raupi putraimi Salisb., grobkörnige Grütze; raupjš audums Dr., der Köper. raupa (struppig) bārda Ruj. Nebst rupjš zu li. raũpti "dúobti" (nach Būga KZ. LII, 267), raũpas "Pocke", raupėžė "Kröte", raupýti "höhlen", poln. rypać "graben, wühlen", ae. réofan "brechen", lat. rumpō (perf. rūpī) "breche", ai. rōpayati "bricht ab", rúpyati "hat Reissen im Leibe" u. a., s. Trautmann Wrtb. 240, Fick Wrtb. III 4 , 352, Büga PФB. LXXV, 141 f. und LM. IV, 441, Walde Vrgl. Wrtb. II, 354 f.
Avots: ME III, 488
Avots: ME III, 488