rãms (li. romas "ruhig"), Adv. rãmi, kirre, zahm, still, fromm (nicht religiös) U.: Sprw. stāvi rāmi, - būsi kungs! ē̦dat rāmi, manas guovis, man nav vaļas jūs ganīt! BW. 29315 var. kur jāsiet, rāmas tautas....? rāmu meitu lūkuoties Biel. 718. tik vien vainiņas, ka rāmi staigāja 704. - bijis rāms laiks (stilles Wetter) LP. VII, 794. Subst. rãmums (li. romùmas), die Zahmheit, Ruhe: trīs gadiņi tautu dē̦ls mani rāmu rāmināja. kad paņemsi, tad atrasi manu lielu rāmumiņu BW. 10857, 8 var. viņš teica ar sevišķu rāmumu A. XX, 649. Zu ramaņas, ramît.

Avots: ME III, 496

I rãms,

1): rāmi (langsam)
iet Frauenb.; langsam Grob.: kad rāmi brauks, kad tad pā`rbrauks? ‡

2) "re̦mde̦ns" Warkl.: r. (mit à ² ) ūdins.

Avots: EH II, 361

‡ II rãms Karls., = rãmis I.

Avots: EH II, 361

‡ III rãms Dunika, = rãmis II: luoga r.

Avots: EH II, 361