rùoste Jürg.,
rùoste 2 Druw., Kl., Saikava, Sessw., Lis., auch
rùosts 2, -s Druw., Bers., Selsau, Sessw., Heidenfeld, A. Niedra,
der Gurt (am Weiberrock Ar.),
der Hosengurt ("le̦ntas plats apšuvums biksēm vai brunčiem augšgalā, kuo sapuogā ap vidu") Druw. n. RKr. XVII, 75;
der angenähte untere Rand des Kleides Kl.:
brunču ruoste (Gurt) Aahof.
ruokas aiz bikšu ruostes Ezeriņš Leijerk. II, 157.
viņš izņēmis nuo bikšu ruostēm nazi LP. VII, 229.
dažus tūkstuošus, kas viņam bija iešūti apakšbikšu ruostī V. Eglītis.
bikšu ruosti es varēju samest ap kaklu Druva IIl, 254.
Wohl (mit uo aus on) zu ruotît II, li. rą̃stas "ein abgehauenes Ende eines runden Baumstammes"; zur Bed. vgl. slav. rǫbъ "Kante, Rand, Saum": rǫbiti "hacken, kerben".Avots: ME III,
582,
583