rāms
I rãms,
1): rāmi (langsam) iet Frauenb.;
langsam Grob.:
kad rāmi brauks, kad tad pā̀rbrauks? ‡
2) "re̦mde̦ns" Warkl.:
r. (mit
à 2 ) ūdins.Avots: EH II,
361
rāms
‡
II rãms Karls., = rãmis I.Avots: EH II,
361
rāms
‡
III rãms Dunika, = rãmis II: luoga r.Avots: EH II,
361
rāms
rãms (li.
romas "ruhig"), Adv.
rãmi, kirre, zahm, still, fromm (nicht religiös) U.: Sprw.
stāvi rāmi, - būsi kungs! ē̦dat rāmi, manas guovis, man nav vaļas jūs ganīt! BW. 29315 var.
kur jāsiet, rāmas tautas....? rāmu meitu lūkuoties Biel. 718.
tik vien vainiņas, ka rāmi staigāja 704.
- bijis rāms laiks (stilles Wetter) LP. VII, 794. Subst.
rãmums (li.
romùmas), die Zahmheit, Ruhe: trīs gadiņi tautu dē̦ls mani rāmu rāmināja. kad paņemsi, tad atrasi manu lielu rāmumiņu BW. 10857, 8 var.
viņš teica ar sevišķu rāmumu A. XX, 649.
Zu ramaņas, ramît.Avots: ME III,
496