rāpuļot

rãpuļuôt Ruj., C., rāpulêt, kriechen, auf allen Vieren gehen Golg.: kad es būtu piedzē̦rusi, tad es rāpu rāpuļuotu BW. 19798. - Subst. rāpulêšana Oppek. n. U., die Kriecherei.

Avots: ME III, 498