raût (li.
ráuti "raufen", aruss.
рути "трогать"),
raûju (ačech.
ruju "reisse") od. (dial.)
raûnu, râvu, tr.,
1) reissen, ziehen, raufen; nehmen, raffen, stehlen; schleppen U.:
rauj viņu (tevi) ve̦lns, jupis, piķis, kuoks, kuociņš! hohl' ihn (dich) der Teufel, der Kuckuck! rauj tevi piķis ar visu tavu naudu! JK. III, 74.
lai ve̦lns rautu tavu sirdi Biel. 1454,
rauj tad viņu kuoks - neteikšu! LP. III, 77. Sprw.: kas
dievam nede̦r, tuo ve̦lns nerauj. dievs duod devējam, ve̦lns rauj rāvējam (Gottes Segen dem Freigiebigen, des Teufels Fluch dem Habgierigen) Niedrīšu Vidvuds XX, 564.
puķes, ziedus, zâli, riekstus raut, Blumen, Blüten, Gras, Nüsse pflücken, abreissen: lazdā kāpu riekstus raut (Var.:
šķīt) BW. 5836, 3.
ik rudeņus tautas jāja kâ pie lagzdas riekstus raut 14212.
kuo nākat, sveši ļaudis, mūs[u] zemē ziedu raut? Biel. 841.
linus raut Karls., C., Salisb., Wolm., Seyershof, Homelshof, N.-Peb., Treiden, Fossenberg, Nerft, Wirginalen,
Flachs raufen. rāvējas (plūcejas) rauj (plūc) katra savu "baru" un sarautuos linus liek blāķīšuos Etn. III, 89.
- Liekausis rāva ar tādu spē̦ku, ka uz˙reiz šķipsna zaru nuotrūka R. Sk. II, 142.
raut ļaudis aiz kājām nuo gultas ārā JK. III, 74. es izrāju tautu dē̦lu...: cirtu pliķi guldamās, raun[u] aiz matiem ce̦ldamās BW. 21735 var.
rausim tik kādam jē̦ram kaklu nuost (wollen wir ein Lamm schlachten)! Kaudz. M. 36.
rauj kumuosu nuo mutes ārā. vīra māte... duod ar dūri stenderē, lai trūkstas malējiņa, lai rauj ātri dzirnaviņas (... möge schnell mahlen) BW. 23179. - kur
tu tik daudz naudas rāvi? woher hast du soviel Geld? JK. V, 111.
lai raunuot naudu, kur raudams Blaum,
saimnieks, kas nuo citiem krāpa, rāva, cik tik varēja LP. VII, 923.
kur tad tu tuo siļķi rāvi? A. XXI, 709.
kur tādus zirgus un iejūgu rāvis? LP. IV, 119.
kur saimnieks tik daiļu saimnieci rāva? MWM. VI, 786.
rauj, kuo nagi ne̦s! Sassm.,
greif nach Möglichkeit zu! ādu pār acīm od.
acis nuo pieres raut, gänzlich berauben: vilki ādu rauj pār acīm mums Krilova pasakas 88.
tavu sliktu pasauli! rauj vai aci nuo pieres ārā Alm. Kaislību varā 25.
tādi, kas uotram vai acis rāva nuo pieres ārā un ņema, kas vien bij nepiesiets Kleinb. -
nedeva vairāk ne rauts Lubn.,
er gab auf keinen Fall mehr;2) beim Lesenlernen aussprechen Oppek. n. U.:
rauj vārdus, sprich die Buchstaben aus! U.;
rauj puskul, buchstabiere! U.
valuodu raut, anfangen zu sprechen, sprechen lernen (von Kindern): lai tas jūsu krusta bē̦rns drīzi rāva valuodiņu (auf dass das Patenkind bald sprechen lerne) BW. 1475, 4.
lai Jānītis drīzi auga, drīzi rāva valuodiņu 1654;
3) (mündlich) bekannt machen, publizieren, proklamieren Lis.:
mācītājs rāva visus, kam šuoziem skuolā jāiet. svētdien viņus pirmuo reizi rāva baznīcā, Sonntag wurden sie zum erstenmal aufgeboten;4) raut visu galu nuo gala priekšā "aufzählen" Celm.;
5) dziesmu (meldiju) raut (vaļā), (anfangen zu) singen: putniņš rauj sabuozies savu meldiju Vēr. II, 1289.
sienāzis rauj vaļā savu dziesmiņu JR. III, 58.
tikkuo Pietuka Krustiņš sāka dziedāt, tad arī citi rāva līdz Kaudz. M. 101;
6) zibsnis raun N.-Schwanb.,
es blitzt: kad zibsnis raun, tad saka: guns vien šķīst. Refl.
-tiês,1) einander ziehen;2) zanken, streiten;3) sich ziehen, zusammenziehen U.,
geringer, weniger werden: guovij sāk piens rauties Plūd. LR. IV, 337.
peršana pēc kalpuošanas laika bij drusku rāvusies Kaudz. M. 51.
diena stipri rāvusies, ist kürzer geworden Sackenhausen;4) zusammenfahren, sich fürchten, scheuen U.:
mužiks jau uz tuo vien iziet: vācietim . . . naudas diezgan . . . bet runā tu ar viņu pa latviski, tas tūdaļ raujas, zin: tas . . . zin, kuo lieta vē̦rta De̦glavs Rīga II, 1, 142.
nuo nedarbiem rauties, vor Unarten zurückschrecken Celm.;
5) namentl.
pušu rauties, zerreissen (intr.) U.;
6) heftig arbeiten, sich abmühen, abplagen, "zūdīties" Wessen :
tâ rūpējās un pūlējās mans tē̦vs, tâ rāvuos es pats Lautb. Luomi 140.
ne dzē̦rājs, ne arī kāds tē̦rē̦tājs; strādājis un rāvies ar darbiem LP. VI, 191.
ve̦lns rāvies nuo˙svīdis V, 371.
tu krietni raujies MWM. VIII, 489,
steidzamies, raunamies, mēs mazās malējiņas, jau lielās samalušas BW. 8079, 2 var.
ik˙katram jāraujas gar māju darbiem, ābuoliņu savācuot Siliņš 5.
mēs rāvāmies visu dienu nuo˙svīduši ar siena kŗaušanu Ahs.
ļaudis rāvās pļavā ar sienu A. v. J. 1901, S. 24.
vīri rāvās ar rudzu sēju MWM. VI, 637.
rūķis ieraudzījis kūmiņu raujamies ar putniem Lapsa-Kūm. 81.
sulaiņi raujas... slapjām mugurām sanākušuos apkalpuodami. pavalstnieki raujas caurām naktīm ve̦duot rudzus. tagad jāraujas ar darbu A. XXI, 165.
gudrie dēli sākuši rauties ar darbiem: drīzi aruši, drīzi taisījuši puodus LP. VI, 368. Subst.
raûšana, das Reissen, Ziehen, Raufen, Raffen: sievietēm nuo linu darbiem piekrīt tikai raušana Etn. III, 72.
- uz sle̦pkavu darbiem un raušanu vien Lapsa-Kūm. 198;
raûšanâs,1) der Zank, Streit;2) das Geringerwerden;3) das Zurückschrecken, Zusammenfahren, die Furcht;4) die Mühe, Arbeit, Plage; râvums, die abgeschlossene Tätigkeit od. das Resultat des Reissens, Ziehens, Raufens, Raffens: linu, linu, bāleliņ, par rāvumu, ravējumu! VL.;
râvẽjs,1) wer reisst, zieht, rauft, rafft, der Zugreifer, ein alles an sich Reissender, der Dieb LA.:
kur mana ziediņu rāvējiņa? BW. 13256.
tie (= suņi) rej māsas preciniekus, skaistu ruožu rāvējiņus 14420. Sprw.:
dievs duod devējam, ve̦lns rauj rāvējam. rīkļu rāvējs, ein Gurgelreisser, Plünderer: žīds ir liels rīkļu rāvējs, plēš, kuo māk Ahs.
viņš kļuva rīkļu rāvēju naguos C. T. R. I, 14; 2)
der Teufel L., Ruj, n. U.:
lai rāvējs (râvãjs PS.)
paraun! hol' der Teufel! PS.;
3) (dvēseļu) rāvējiņš, der Tod, der Todesengel: dievs sūta savu eņģeli "rāvējiņu" (nāvi) paziņuot, ka šī saulīte jāatstāj Infl. n. Etn.I, 25.
tas bija dvēseļu rāvājiņš ebenda.
ja mežā truokšņi dzirdami, rāvējiņš, nāve, par putniņu liduo dvēselei pakaļ LP. VII, 31.
Nebst ravêt zu r. dial. рыть "трогать" (s. Potebnja PФB. IV, 191 f.), slav. rъvati "reissen, raufen", runo "Vliess", lat. ruere "aufreissen", an. rýja "(Wolle) ausreissen" u. a., s. Trautmann Wrtb. 247 und germ. Lautges. 46, Persson Beitr. 287 f. und 774, Walde Vrgl. Wrtb. II, 351 f.Avots: ME III,
490,
491