rīklis

rīklis,

1) rĩklis N.-Peb., ein Gieriger, Gefrässiger:
kuo lai es tiem rīkļiem grūžu kaklā, kad man ne˙kā nav? Jaunie mērn. laiki I, 88;

2) das obere Ende der Speiseröhre
Seifert Latv. chrēst. III, 114.

Avots: ME III, 537