rīte

I rīte Wid., die Kehle, der Schlund. Zu rĩt.

Avots: ME III, 540

rīte

II rīte, ein Holzstapel Hopfenhof n. Latv. Saule v. J. 1927, S. 618. Aus estn. rīt "Reihe".

Avots: ME III, 540