rūdināt

II rūdinât, tr.,

1) rûdinât Jürg., (Eisen) härten, glühend machen
U.; brennen Bergm. n. U.;

2) nachjagen
(vgl. rūdît

3) U.

Avots: ME III, 567


rūdināt

II rūdinât,

2): nachjagen, sich worum bemühen Für.

Avots: EH II, 387