labs (li.
lãbas, [apr.
labs] "gut"),1) gut, vollkommen: ne˙viens nav labs kâ vien vienīgais dievs Matth. 19, 17;
2) gut, sittlich gut, edel: Sprw.
labs cilvē̦ks tālu jāmeklē. labam laba slava. labu visi re̦dz, slikta ne..viens. labs pats nuo sevis labs. esi labs, tad tevi arī turēs par labu. pats labs aiz cita teikšanas. labs, kas labs, tur nav vārdam vietas;3) gut, tüchtig, gehörig, gewandt: viņam labas acis, ausis, aitas, lietas. tev laba mute, du hast ein gutes Maulwerk. viņš labs runātājs, dziedātājs. raugat laba tikumiņa BW. 7768.
skaista piere, laba mēle drīz dabūja arājiņu 7756;
4) gut, gehörig, tüchtig, dem Mass und der Inten- sität, der Länge nach: sunīšam maizi devu, labu lielu gabaliņu BW. 14806.
pabrauca labu gabalu uz priekšu LP. III, 76.
labs laiks jau aiztecējis LP. IV, 185.
pēc laba brīža dauzās atkal IV, 160.
bij jau labs vakars. guli... līdz labam launagam BW. 6735.
tē̦vs pārbrauc mājās labā nuovakarē Purap.
[pašā labā lîšanā U.,
mitten im besten (stärksten) Regen]. sapļāva labu tiesu LP. III, 89.
abi nuolika labus vē̦de̦rus VI, 254;
5) gut, passend, nützlich, dienlich: auzām labs, ne ceļam trešvasaras kumeliņš. miegam laba, ne darbam jauna ņe̦mta līgaviņa BW. 22051.
smalku skuju tā eglīte, tā bij labi dedzināt; bez bāliņa tā māsiņa, tā bij labi rūdināt 13749;
6) gut, glücklich: vai viņam pašam arī laba diena? Kaudz. M.
apsuolu jums labas dienas LP. IV, 26.
duot labu dienu, rītu, vakaru. iznes manai māmuliņai simtu labu vakariņu BW. 4834.
es neraugu mūžu labu, kad tik labs mūža draugs;7) reich, vornehm, aristokratisch; labs labam krē̦slu cēla, kas pacēla nabagam? BW. 31224.
visi labu ieraudzīja, visi labu bildināja; pavārgušu nabadziņu visi mana kājiņām 31260; 31162; 31243.
laba dzimta, gute, vornehme Familie. šuo kafiju dzeŗ ne˙vien vienkārši, bet arī labi cilvẽ̦ki Mat.
jau dažam labajam (Var.:
bajāram, bagātam) nerūc vairs dzirnaviņas 27907, 3 (vgl. RKr. XVI, 267);
8) dažs labs, labais, so mancher (ursprünglich: mancher Reiche, Vornehme): dažs labs (seltener labais) mē̦dz apmeklēt vai katru teātŗa izrādi;9) gut, gutmütig, harmlos: viņš laba dzēsele;10) recht, im Gegensatz zu
kreiss: labā ruoka [vgl. mnd. diu bezzer hant "die rechte Hand"], kāja; drēbes labā puse; labie od.
labā puse, die Rechte (im Parlament); pa labuo ruoku, pa labai ruokai od.
pa labi ruoki, zur rechten Hand;11) substantivisch im neutralem Sinn
- das Gute, Gut, Eigentum: kāds labs nuo tā varēja atlēkt Blaum.
kādu labu upe deva BW. 17986, 1.
zuda man divi labi, es schwanden mir zwei Güter (meitas vārds un vainadziņš) 24492, 5.
dieviņš man kuovēlēja visu labu dzīvuojuot 9134.
šim nuo guovs ne˙kāds labs nav ticis LP. VII, 812.
rij nu manu labu (= labumu)! Aps., Lub., Smilt., Mar. Sprw.:
laba daudz nevajag. cita laba nekāruo, sava slikta nesmādē! slinkums laba nemāca. silts nāk ar sildīšanu, labs ar gaidīšanu. Sehr beliebt ist die substantivische Anwendung im partitiven, von einem Fragepronomen od. Frageadverbium abhängigen Gen.:
kas nu man laba tika, brāļa kre̦klu velējuot? welches Glück ist mir zu teil geworden? BW, 24573.
gribēju tikai paskatīties, kuo tādas saimnieces laba bauda LP. I, 168. In vielen der hierher gehörigen Wendungen ist die Bedeitung des Guten mehr oder weniger verblasst:
gaidījis, kas labs nuotikšuot, was denn (eig.
Gutes) geschehen werde LP. IV, 143. Mit dem part. Gen.:
viņa gaidīja, kas vēl laba man sakāms Sil.
kuo tu laba teiksi? was bringst du mir Gutes? kuo tu sapņuoji laba LP. VII, 17.
kuo jūs laba meklējiet? Ltd. 1183. Mit völligem Schwund der ursprünglichen Bedeutung:
kas nu tev labs, zirdziņ, uzgājis? was hat dich denn, Rösslein, angewandelt? LP. II, 77.
kur tu laba (dafür auch
labi) iedams? wohin gehst du denn? VI, 391.
kur tu laba biji? VII, 150.
uz kurieni laba eimuot? VI, 453.
lai jele pastāstuot, kâ Rīgā laba gājis VI, 345. Als Substantiv ist wohl das Prädikativ
labs auch in den Sätzen aufzufassen, in welchen sonst gewöhnlich das Adverb gebraucht wird:
tur bij labs (= labums, st.
labi) alu dzert BW. 14641, 1.
labs ir! schön! gut! Vēr. I, 71;
12) nach Präp.:
ar labu, im guten, freundlich, ohne Zwang: tē̦vs izrunājas ar labu, bet dē̦ls ne un ne LP. IV, 41.
sūt[i] ar labu, sveša māte BW. 4270.
rādamies ne˙kā neizdarīsi, daudz vairāk ar labu. vai duosi ar labu ze̦ltu? LP. IV, 3.
viņš sācis ar labu lūgties VII, 262;
vēl ar labuo, noch immer: Liepiņš vēl ar labuo sēdēja cietumā LP. XVIII, 245
[falsch!]. ve̦cajā (kapsē̦tā) vēl ar labuo tika rakts 251; Aps., Lub.
ņemt par labu, für lieb nehmen, zufrieden sein: ņe̦mat par labu, kas nu ir, so fordert man den Gast zum Essen auf. ņem par labu, bāleniņ, manu ve̦stu līgaviņu Ltd. 989.
diezin, kas mani pieminēja un vai par labu, vai par ļaunu, in guter od.
böser Absicht Etn. I, 55.
vērst kaut kuo par labu. zum guten wenden;13) einzelne Redensarten: kaut kuo nuo laba prāta darīt, etw. aus freiem Antrieb, Willen tun. labu prātu turēt uz kuo, jem. gewogen sein.
nav jau labais dievs; nu jau vairs nav labais gals, jetzt ist es nicht mehr geheuer. ar tuo labais guods nebūs, mit ihm wird man ohne Händel nicht durchkommen. Sehr beliebt die Verstärkung mit dem Gen. Plur.
labu labais, der beste: tur jau var izmeklēties labu labuo LA.
izēdās labu labā, lai tad citi ē̦duši vai neē̦duši Austriņš.
labu labā (Gen.)
izēdās un izdzērās, er prasste und schwelgte nach Herzenslust (eig.,
er ass und trank das Allerbeste). [Nebst li. lõbis "Reichtum" u. a. (s. Būga KSn. I, 133 ff.) vielleicht zu arm. lav "besser", s. Hübschmann Arm. Gr. 451. Bei der gewohnten Verbindung mit ai. labhatē "ergreift, erlangt"und gr. λάφῡρα "Beute" bleibt der Unterschied in der Bed. unerklärt.]Avots: ME II,
397,
398