rũme, der Raum; der Wohnraum: gājēju šķiras dabū par algu brīvu dzīvuokli (rūmi) Etn. III, 133. pagasts aizmaksā rūmīti A. XX, 267. uz rūmi (rūmes) dzīvuot, auf Ablager leben U.: tē̦vs ar dē̦lu tâ˙pat uz rītmes A. XX, 504. - Bei St. rūme auch: die Hoflage. Nebst estn. rūm und li. rūmas aus mnd. rûm "Raum".

Avots: ME III, 570

rũme: ja nav rūmes pūriņā BW. 7152, 1; (ehemals) das Wohnhaus eines Gutsbesitzers Kaltenbr.

Avots: EH II, 388