racināt

racinât,

1) freqn., wühlen
U.: es neļautu cūciņām tuo kalniņu racināt BW. 4069 var.;

2) fact., graben lassen
U., (die Schweine im Felde) wühlen lassen Spr. - Zu rakt; vgl. li. rakinė´ti "stochern".

Avots: ME III, 461