radinieks

radiniẽks, rad(e)niẽks (f. -niẽce), der Verwandte: tuvs radinieks. kāzenieces jeb vīra radenieces metējus visādi apdziedāja BW. III, 1, 11.

Avots: ME III, 461


radinieks

radiniẽks: visur znuoti, radinieki BW. 3844 var. tas man ir klāt r. (ein naher Verwandter) Siuxt n. BielU.

Avots: EH II, 348