I radze, gew. Plur. radzes, auch radži, Kalksteine, Bruchsteine; die Kalkfelsen an der Düna U.: radžus un akmeņus ne̦sdami M. W. uz pavasari gribu radzes izdedzināt un ē̦kas uzliet nuo kaļķiem Purap: Kkt. 76. kur pluosās ziemeļu vēji un viruļuo paslē̦ptas radzes Lāčpl. 4. - me̦lnā radze, der Schiefer Konv. ² 408. Wohl nebst li. (in Kvėdarna) raguvà "Abhang" zu le. rags.

Avots: ME III, 463

I radze: auch Lixna, Saikava: pacē̦lusi baltu radzi (Var.: akmeni), saka, siera gabaliņš BW. 33089, 13 var. Stabu radze gauži raud 4267 (aus Selb.). (voc.) daugavieti, radzes galva Tdz. 55546.

Avots: EH II, 349

II radze, eine Kuh (ein weibl. Wesen überhaupt) mit Hörnern: Līzītei divi meitas, viena radze ... BW. 18314, 5.

Avots: ME III, 463