raîbîgs Kr., C., Ruj. n. U., Ronneb., Smilt., Golg., = riebîgs, eklig, Ekel, Widerwillen erweckend: raibīgs ēdiens Erlaa. raibīgs cilvē̦ks - tāds, kas saceļ riebumu Drosth., Bers.

Avots: ME III, 468

I raîbîgs: auch AP., (mit aî ² ) Orellen: čūska ir r. kustuonis Seyershof. pa˙visam tāds r. izskatījās Orellen.

Avots: EH II, 350

‡ II raîbîgs ² Siuxt, = ‡ ràibins ² : cīrulītim zilganīgi pe̦lē̦kas, tādas raibīgas uoliņas.

Avots: EH II, 350