raitīt

raitît,

1) intr. "?": es biju vairāk nekâ piedzēries un raitīdams kritu ceļuos Latv.;

2) tr., "?": tu - mūžīgs skaitītājs: tik-tak! tik-tak! tu - mirkļu raitītājs: tik-tak! J. Vainovskis Dz. V.;

3) aufstreifen
Ar., Bewern, (mit ài 2 ) Warkh., Warkl. Wohl identisch mit li. raityti "vielfach rollen" (wozu jedenfalls le. raitît 3, atraitît); zu riest III.

Avots: ME III, 471


raitīt

raitît,

3): auch (mit ài 2 ) Auleja: es raitu bikses ar˙vienu augstāk Jauns. Raksti V, 340; ‡

4) "?": putns ar knābi raita spalvas Adsel; ‡

5) = ràicît 2 I 1 Druw.; Lubn.; ‡

6) auf schnelles Gehen (mit grossen Schritten) bezogen:
viņam tik viegla gaita, ka suoļus tik˙pat kâ r. raita. ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) aufkrempeln Auleja: maizi bābas ka[d] mīca, tak raitās ruokas, kab piedurknes nesaziestu ar mīkli. Zur Bed. vgl. auch ‡ àizraitît.

Avots: EH II, 351