urkņāt
ur̃kņât, -ãju Drosth., PS., Salisb., Wolm., (mit ur̂) Adsel, in der Erde wühlen U., Gr.-Buschhof; "bakstīt, rakņâties pa" (mit ùr 2 ) Saikava (u. pīpi), A.-Schwanb. (ùrknât 2 Mar. n. RKr. XVII, 125): kam tad mums vienam uotra sirdi vēl bez tā plêst pušu un urkņāt tur? Kaudz. Izjurieši 280. Refl. -tiês, wühlen: urkņāšanās . . . ar stikla gabalu pa vâtīm - Kaudz. Izjurieši 90. Aus einem mnd. *vorkenen (wovon vorkener "der mit der Forke arbeitet")?
Avots: ME IV, 305
Avots: ME IV, 305