redzeklis,

1) redzēklis Lubn., = redze, das Gesicht, der Gesichtssinn;

2) das Auge
Gr.-Buschhof: susuriņš luopus dze̦n gar dzirdekli, gar re-dzekli (gar redzekšļiem BW. VI, S. 162)... (Rätsel: der Kamm beim Kämmen) BW. VI, S. 161; RKr. VII, 1175;

3) "?": māja sagŗūs, ka neatliksies nei redzekļa Dr.;

4) redzēklis "etwas Sichtbares"
Warkl.

Avots: ME III, 502

redzeklis,

2): die Pupille
Diet.

Avots: EH II, 363