Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rem̃tiês' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rem̃tiês' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (9)

izkremties

‡ izkrem̃tiês Dunika, sich hinaus-, herausbeugen: i. pa luogu laukā.

Avots: EH I, 458

kremties

krem̃tiês, kremjuôs, krẽmuos, sich (auf jemand) stützen: kuo tu kremies man virsū [Dunika], Wain. [Zu ahd. (h)rama "Stütze" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 622?]

Avots: ME II, 273

pakremties

‡ pakrem̃tiês Dunika, Kal., OB., Rutzau, sich (auf die Ellbogen) aufstützen: sēd pakrēmies uz galda.

Avots: EH II, 144

paremties

[parem̃tiês (li. pasirem̃ti), sich (mit dem Ellbogen) stützen: p. uz paluodzes Dunika.]

Avots: ME III, 90

pārkremties

‡ pãrkrem̃tiês Dunika, = pãrlìekties: p. pāri par žuogu.

Avots: EH XIII, 203

sakremties

sakrem̃tiês, sich hinübergebogen stützen auf (von mehrern Subjekten): bē̦rni sakrē̦mušies uz sklandām Dunika.

Avots: ME II, 655

uzgremties

uzgrem̃tiês Stenden, Wandsen, Groll fassen gegan jem.: Miķelim sieva uzgrē̦musies un nu ē̦das visu dienu Stenden.

Avots: ME IV, 333

Šķirkļa skaidrojumā (3)

gremt

II gremt, gremju, grēmu, murmeln, im Affekte reden : Pēteris ap vienu grābekļa siekstiņu ņēmās visu dienas vidu, gre̦mdamies un runādams pats ar sevi Jauns., Buschh. Gew. refl. grem̃tiês, Wolm., im Affekt eine Absicht äussern, drohen, sich vornehmen, jem. etw. anzutun : tē̦vs grēmās tevi kult ; grollen, unwillig sein ; sich aufdrängen [Stelp.] ; im Begriff sein : kas mācību tur, tie gremjas uz viņiem Spr. Sal. 28, 4. kuo par tādiem niekiem tik daudz gremties A. VIII, 1, 38. viens uh uotru gremjas LP. IV, 23. šī nuoskaitusēs, paklusk gre̦mdamās Duomas I, 567. meita sākusi gremties uz viņu LP. VI, 793. [gremjas virsū "drängen sich auf" Stelp.] izskaidruojumi, kādus viņi gremjas duot MWM. IX, 334. In dieser Bedeutung auch ein Praet. grema [?] : lai arī kâ.., dziedāja laimes, tuomē̦r savā sirdī grema uz Liekņa par tādu apvainojumu Rīg. Av. [Zu li. gramė´ti "mit Lärm hinfallen", slav. gromъ "Donner", čech. hŕmi, r. греми́т "es donnert", gr. χρόμος "Geräusch", χρειμίω "mache Getöse", as. gram. "zornig", ahd. gramizzōn "brummen, zornig sein", an. grimmr "grimmig", av. granta- "ergrimmt" u. a., S. KZ. XLII, 378, Zupitza Germ. Gutt. 175 f., Persson Beitr. 936, Trautmann Wrtb. 97.]

Avots: ME I, 648

remties

rem̂tiês 2 (li. rem̃tis), rem̃tiês Dunika, Nigr., rèmties 2 Gr.-Buschhof, remjuôs, rēmuôs, sich stützen Kronw. n. U.: neremies man uz grāmatu virsū! zu rimt.

Avots: ME III, 510

uzkremināties

‡ uzkreminâtiês Kalwen, = uzkrem̃tiês: bē̦rns uzkreminājies (hat sich aufgestützt) uz galda Kalwen.

Avots: EH II, 726