I revêt, -êju, Selb. n. BW. 5855, 3, Mar. n. RKr. XVII, 119, Oppek. n. U., Saikava, Warkl., Kreuzb., Sussei, Aahof, Golg., Gr.-Buschhof, Meiran, Selsau, Bers., Heidenfeld, Sessw.,Stomersee, Grawendahl, Prl., Geistershof, Lös., Druw., Schwanb., = ravêt, jäten: karsta saule brāla auzas revējuot BW. 6491, 5 var. (aus Meiran). sak[i] (sc.: mani) ruozītes revējuot 14369, 7 var. (aus Duhrenhof, Golg., Lettin). linu, linu, bāleliņ, par plūkumu, revējumu! ja liniņu man neduosi, ne es plūkšu, ne revēšu BW. 28366 var. (aus Kreuzb.) Entweder mit altem ev, oder aber-wahrscheinlicher-eine Neublldung vom Typus etslēdziņa Le. Gr. 93.

Avots: ME III, 515

I revêt,

1): auch Alswig, Auleja, Baltitinow, Bolwen, Kaltenbr., Kortenhof, Linden in Livl., Lubn., N.-Rosen, Oknist, Rugāji, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine; ‡

2) (gierig) essen
Gr.-Buschh.: senāk gaļu nepārdeve: revēja paši nuost Sonnaxt.

Avots: EH II, 367

II revêt U., = reffen : zēģeļus.

Avots: ME III, 515