Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'revēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'revēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

apkrevēt

apkrevêt [zu kreve], sich mit grober, unebener Rinde bedecken: kuoks apkrevēja U. b. 95, 51 Jauns. [Auch in Grünhof, Siuxt, Gr. - Essern, Salisburg u. a.; dafür apkrevelêt in Lemsal oder apkreveļuôt in Nauditen].

Avots: ME I, 95

drevēt

I drevêt: auch Skaista m. FBR. XV, 48, Warkl. ‡ Refl. -tiês Skaista, Warkl., klettern: puika drevējas bē̦rzā.

Avots: EH I, 333

drevēt

[I drevêt, klettern: abi devās pa šķūņa sienām drevēt virsū Borchow.]

Avots: ME I, 497

drevēt

II drevêt (im Grunde identisch mit drevêt I): auch Borchow, Lubn.

Avots: EH I, 333

drevēt

[II drevêt Warkh., zeideln; vgl. I dravêt 2 und bites kāpt.]

Avots: ME I, 497

iedrevēties

‡ ìedrevêtiês, hineinklettern Warkl.: iedrenējās (= uzrāpās) liepā.

Avots: EH I, 510

izrevēt

izrevêt BW. 10989, lokal für izravēt.

Avots: ME I, 791

krevēt

‡ krevêt,

1) sich mit einer
kreve 1 beziehen A.-Laitzen, Bētzgale, Serbig., Trik.: brūce sāk k.;

2) platzen, Risse bekommen
Lubn., Sessw.: ruokas sāk k.

Avots: EH I, 650

padrevēt

‡ padrevêt Warkl., ein wenig (auf einen Baum) klettern: padrevējis nuokāpe.

Avots: EH II, 128

revēt

I revêt,

1): auch Alswig, Auleja, Baltitinow, Bolwen, Kaltenbr., Kortenhof, Linden in Livl., Lubn., N.-Rosen, Oknist, Rugāji, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine; ‡

2) (gierig) essen
Gr.-Buschh.: senāk gaļu nepārdeve: revēja paši nuost Sonnaxt.

Avots: EH II, 367

revēt

I revêt, -êju, Selb. n. BW. 5855, 3, Mar. n. RKr. XVII, 119, Oppek. n. U., Saikava, Warkl., Kreuzb., Sussei, Aahof, Golg., Gr.-Buschhof, Meiran, Selsau, Bers., Heidenfeld, Sessw.,Stomersee, Grawendahl, Prl., Geistershof, Lös., Druw., Schwanb., = ravêt, jäten: karsta saule brāla auzas revējuot BW. 6491, 5 var. (aus Meiran). sak[i] (sc.: mani) ruozītes revējuot 14369, 7 var. (aus Duhrenhof, Golg., Lettin). linu, linu, bāleliņ, par plūkumu, revējumu! ja liniņu man neduosi, ne es plūkšu, ne revēšu BW. 28366 var. (aus Kreuzb.) Entweder mit altem ev, oder aber-wahrscheinlicher-eine Neublldung vom Typus etslēdziņa Le. Gr. 93.

Avots: ME III, 515

revēt

II revêt U., = reffen : zēģeļus.

Avots: ME III, 515

sarevēt

‡ sarevêt,

1) = saravêt 1: s. pilnu klēpi zāļu Gr.-Buschh., Warkl.;

2) eine gewisse Zeit hindurch jäten
Gr.-Buschh.;

3) aufessen
Gr.-Buschh.: sarevējis visu, kas bija uz galda.

Avots: EH XVI, 441