riņķainīca

riņķainīca Celm., rinkainīca BW. 10088 var., riņkenīca Heniņ, riņķenīce, ostle. mundartl. auch rinčainīca, rinčanīca (BW. 10088 var.) Lubn., eine Peitsche: dzelžiem kalu riņķainīcu (Var.: riņķenīcu, riņķenīci, pātadziņu, kančukiņu), pie vīriņa iziedama BW. 21794, 1.

Avots: ME III, 529