riebaļa

riêbaļa 2 Nigr., eine, die riebt II kann.

Avots: ME III, 542


riebaļa

riebaļa, riebuļa, eine Person, die andern zuwider tut, schadet, im Wege ist: tīri slauku brāļ[a] istabu,... mārša liela riebaļiņā (Var.: māršas lielas riebuliņas), skaidiņām piekaisīja BW. 23390, 1. ej nu, mana riebaļiņa! manus skalus dedzināju, sev pūriņu darīdama 17588.

Avots: ME III, 542


riebaļa

I riebaļa: "dedzināju" ME. m, 542 zu verbessern in "dedzināji".

Avots: EH II, 377


riebaļa

II riêbaļa 2 : auch (mit ie) A.-Schwanb.

Avots: EH II, 377