riêbîgs,

1) widerwärtig, ekelhaft, verhasst, hässlich:
riebīgs cilvē̦ks, skats; riebīga sirds U., der Widerwille;

2) unwillig
B. Vēstn. n. U., verdriesslich;

3) sehr lecker und daher nicht ir. einer grossen Quantität geniessbar:
bīde̦lē̦tu miltu biezputra ļuoti riebīga: daudz tās nevar ēst Nigr. riêbigums, das Widerwärtigsein.

Avots: ME III, 542

riêbîgs,

3): r. alus "geiles Bier"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "geil"); ‡

4) "?": kviešiem bij 52 putni derīgi un tik viens pats r. Pēt. Av. I, 173.

Avots: EH II, 377