Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rietêt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rietêt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (7)
parietēt
‡ parietêt,
1) Perfektivform zu riẽtêt 4 Dunika: guovs brangi pariẽtējusi (= guovij tesmens pierietējis);
2) eine Zeitlang riẽtêt 5: rītā saule jau labu gabalu bija parietējuse, kad es ... atmuoduos Pēt. Av. II, 40.
Avots: EH II, 168
1) Perfektivform zu riẽtêt 4 Dunika: guovs brangi pariẽtējusi (= guovij tesmens pierietējis);
2) eine Zeitlang riẽtêt 5: rītā saule jau labu gabalu bija parietējuse, kad es ... atmuoduos Pēt. Av. II, 40.
Avots: EH II, 168
pārietēt
pãrrietêt*, intr., übergehen, sich vererben: šis maisījums pārraidās, pārriet uz pēcnākāmuo Konv. 2 742.
Avots: ME III, 173
Avots: ME III, 173
pārrietēt
pãrrietêt, ‡
2) übermässig
riẽtêt 4: lai guovis nepārrietē̦tu, tad šuorīt slaucis tās ce̦purē Janš. Mežv. ļ. I, 39.
Avots: EH II, 209
2) übermässig
riẽtêt 4: lai guovis nepārrietē̦tu, tad šuorīt slaucis tās ce̦purē Janš. Mežv. ļ. I, 39.
Avots: EH II, 209
pierietēt
sarietēt
sarietêt,
1): tik īsā laikā guovs tesmenī vēl ne˙kas nebija sariẽtējis Dunika. (pienu neslaucuot) guovei desmenis sariẽtējis tik ciets kâ akmens Frauenb.
Avots: EH II, 442
1): tik īsā laikā guovs tesmenī vēl ne˙kas nebija sariẽtējis Dunika. (pienu neslaucuot) guovei desmenis sariẽtējis tik ciets kâ akmens Frauenb.
Avots: EH II, 442
sarietēt
sarietêt,
1) sich mit etw. anfüllen
Wid.; zusammenfliessen: it kâ tur... būtu sarietējis pats gudrības avuots Ezeriņš Leijerk. II, 31;
2) zusammenslicken, zusammennähen
U.;
3) verheilen
(intr.) Ewers: vâts jau sarietējusi.
Avots: ME III, 719
1) sich mit etw. anfüllen
Wid.; zusammenfliessen: it kâ tur... būtu sarietējis pats gudrības avuots Ezeriņš Leijerk. II, 31;
2) zusammenslicken, zusammennähen
U.;
3) verheilen
(intr.) Ewers: vâts jau sarietējusi.
Avots: ME III, 719
Šķirkļa skaidrojumā (6)
rietaļa
riete
rietenis
rietenis Ar., Wid., der Westwind; der Plur. rieteņi, der Westen: klanījies trīs reizes uz katru pusi, tikai uz rieteņiem ne LP. V, 10. Zu rietêt 6.
Avots: ME III, 549
Avots: ME III, 549
rietēt
riẽtêt,
4): guovs riẽt Iw., Seyershof, Siuxt, (mit ìe 2 ) Liepna, Sonnaxt. Zur Bed. vgl. auch nùoriẽtêt ‡ 2 und ‡ 3 und pìerietêt II.
Avots: EH II, 380
4): guovs riẽt Iw., Seyershof, Siuxt, (mit ìe 2 ) Liepna, Sonnaxt. Zur Bed. vgl. auch nùoriẽtêt ‡ 2 und ‡ 3 und pìerietêt II.
Avots: EH II, 380
rietēt
riẽtêt (li. rietė̕ti "rollen", prs. rietù Büga KSn. I, 261) Karls., Lin., Iw., rietêt 2 Kl., Kr., -u od. -ẽju, -ẽju,
1) intr., rollen
Biel. n. U.: asariņas rietēt riet Plild. Rakstn. II, 256; meldija vairs neriet, die Melodie gelingt, fliesst nicht mehr Kronw. n. U.;
2) wälzen
Bielenstein Holzb. 399;
3) tr., voller machen
Biel. n. U.;
4) voller werden;
(riẽtêt) zufliessen Bl., C., PS., zuschiessen (auch fig.): piens rietē U., die Milch schiesst zu. guovs neriet U., die Kuh gibt keine Milch, guovij tesmins riet (füllt sich mit Milch) Grünh. riet guovs rītā, riet vakarā BW. 29525. rieti, rieti tu, guosniņ, man nav vaļas rietināt! 29526. par tesmenaiņām, rietuošām guovīm RKr. IX, 15. jauns spē̦ks man riet un sparība iz brīvas pasaules Rainis;
5) riẽtêt PS., hervorkommen, hervorbrechen, aufgehen
U.: gaisma rietē, das Licht bricht an, es wird Tag U. mana laime rietē, mein Glück blüht auf St.;
6) riẽtêt PS., rìetêt C., untergehen (von der Sonne):
jauks vakars, saule aiz priediena riet Janš. saule taisījās rietēt Vēr. v. J. 1903, S. 52. kam, saulīte, spuodra lēci, kad tik spuodra nerietēji? BW. 6556. nav saulīte rietējuse, jau rasiņa ābuolā 8704, 2 var. riet saulīte vakarā, meža virsus puškuodama 33879 var. riet saulīte rietē̦dama, ze̦lta zarus zaruodama 33879, 4. Zu rist II, riest II und III; anders (zur Wurzel von rîts) Persson Beitr. 769 f.
Avots: ME III, 549, 550
1) intr., rollen
Biel. n. U.: asariņas rietēt riet Plild. Rakstn. II, 256; meldija vairs neriet, die Melodie gelingt, fliesst nicht mehr Kronw. n. U.;
2) wälzen
Bielenstein Holzb. 399;
3) tr., voller machen
Biel. n. U.;
4) voller werden;
(riẽtêt) zufliessen Bl., C., PS., zuschiessen (auch fig.): piens rietē U., die Milch schiesst zu. guovs neriet U., die Kuh gibt keine Milch, guovij tesmins riet (füllt sich mit Milch) Grünh. riet guovs rītā, riet vakarā BW. 29525. rieti, rieti tu, guosniņ, man nav vaļas rietināt! 29526. par tesmenaiņām, rietuošām guovīm RKr. IX, 15. jauns spē̦ks man riet un sparība iz brīvas pasaules Rainis;
5) riẽtêt PS., hervorkommen, hervorbrechen, aufgehen
U.: gaisma rietē, das Licht bricht an, es wird Tag U. mana laime rietē, mein Glück blüht auf St.;
6) riẽtêt PS., rìetêt C., untergehen (von der Sonne):
jauks vakars, saule aiz priediena riet Janš. saule taisījās rietēt Vēr. v. J. 1903, S. 52. kam, saulīte, spuodra lēci, kad tik spuodra nerietēji? BW. 6556. nav saulīte rietējuse, jau rasiņa ābuolā 8704, 2 var. riet saulīte vakarā, meža virsus puškuodama 33879 var. riet saulīte rietē̦dama, ze̦lta zarus zaruodama 33879, 4. Zu rist II, riest II und III; anders (zur Wurzel von rîts) Persson Beitr. 769 f.
Avots: ME III, 549, 550