rievelēties
riẽvelêt(iês) Karls., -ẽjuôs. scherzen, totlen. Mutwillen treiben: mūs vis˙labāki nuo rievelēšanas atturēja tas, kad kāds kuo iesāka stāstīt Lautb. Luomi 198.
Avots: ME III, 551
Avots: ME III, 551
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rievelēt(ies)' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rievelēt(ies)' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: