rievelēties

riẽvelêt(iês) Karls., -ẽjuôs. scherzen, totlen. Mutwillen treiben: mūs vis˙labāki nuo rievelēšanas atturēja tas, kad kāds kuo iesāka stāstīt Lautb. Luomi 198.

Avots: ME III, 551