riešķis Lems. n. U., Nötk., riẽšķis Ruhtern, = režģis, das Riegensieb: man vajaga rupjuo riešķi, kuo pe̦lavas sijāt Etn. IV, 127. Beruht wohl auf einem Paradigma nom. *riestis (zu riest III 4), gen. riešķa < *riestjā.

Avots: ME III, 548

riešķis: auch (mit iẽ ) Lems., Orellen.

Avots: EH II, 379