Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rikas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rikas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (17)
drika
drika
izgatavināt
‡ izgatavinât,
1) = izgatavuôt M. 74 und 82: fabrikas, kas... drēbes izgatavina Pēt. Av. III, 375;
2) ganz reif werden lassen
Bērzgale, Ermes, Lemb.: i. uogas.
Avots: EH I, 447
1) = izgatavuôt M. 74 und 82: fabrikas, kas... drēbes izgatavina Pēt. Av. III, 375;
2) ganz reif werden lassen
Bērzgale, Ermes, Lemb.: i. uogas.
Avots: EH I, 447
izskaust
izskàust, tr.,
1) durch neidischen Blick, durch neidische Gedanken und Taten vernichten, ausrotten:
kaimiņam bites;
2) herausbeissen, vertreiben:
viņi mani grib izskaust nuo vietas;
3) ausmerzen, vertilgen, ausrotten:
circeņus, prūšus, nezādes, ļaunas ierašas, svešvārdus. fabrikas tiešām izskauda amatniekus A. XX, 530. lielākuo tiesu vēžu izskauda, upē linus mē̦rkdami Aps.;
[4) (andere Pflanzen) nicht neben sich leiden (von Pflanzen gesagt) U.]
Avots: ME I, 798
1) durch neidischen Blick, durch neidische Gedanken und Taten vernichten, ausrotten:
kaimiņam bites;
2) herausbeissen, vertreiben:
viņi mani grib izskaust nuo vietas;
3) ausmerzen, vertilgen, ausrotten:
circeņus, prūšus, nezādes, ļaunas ierašas, svešvārdus. fabrikas tiešām izskauda amatniekus A. XX, 530. lielākuo tiesu vēžu izskauda, upē linus mē̦rkdami Aps.;
[4) (andere Pflanzen) nicht neben sich leiden (von Pflanzen gesagt) U.]
Avots: ME I, 798
krika
I krika: auch Frauenb., Lieven-Bersen; Schmerzen im Kreuz Saikava; eine Krankheit, ein Gebrechen Frauenb.: kad ārstē̦tuos, tad pārietu visas krikas Frauenb. ve̦ca k. Erlaa.
Avots: EH I, 653
Avots: EH I, 653
kvēpains
kvê̦paîns, qualmig, russig: kvē̦painas fabrikas Duomas I, 1198. saule pa kvē̦painiem mākuoņiem lied Latv.
Avots: ME II, 354
Avots: ME II, 354
mājrūpniecība
mãjrũpniẽcĩba, die Hausindustrie: mājrūpniecība, kâ pretstats fabrikas rūpniecībai, tāds sīkas rūpniecības veids, kuŗā pats strādnieks ar saviem palīgiem uzskatāmi arī par sava uzņē̦muma saimniekiem Konv 2.
Avots: ME II, 578
Avots: ME II, 578
ņerkšķis
nerkšķis (unter ņerkstis), ‡
2) = ņerkšuoņa: tikkuo paduod vilcienu, sabrūk ap tuo, it kâ būtu te elle; tāds ņ. kâ - duomāt - kādreiz pie Jērikas mūriem Latvis № 2657.
Avots: EH II, 113
2) = ņerkšuoņa: tikkuo paduod vilcienu, sabrūk ap tuo, it kâ būtu te elle; tāds ņ. kâ - duomāt - kādreiz pie Jērikas mūriem Latvis № 2657.
Avots: EH II, 113
pārbārstīt
pãrbãrstît, tr., überstreuen: lizi miltiem. [plānu kārtiņu zemes pārbārstīt LP. I, 109.] darbs lirikas vižņiem bagātīgi pārbārstīts Duomas I, 551.
Avots: ME III, 150
Avots: ME III, 150
paseknis
paseknis, pasekne, paseksnis,
1) die Senkung, Höhlung, ein Ort, wohin man dieses und jenes wegwirft
Grünh., ein Schlupfloch: ve̦cu kuoku duobumi, pasekņi zem saknēm, kurmja rakumi uodzei visur atruonami Zemk. ielika lupatu ar visu uogli kambarī zem savas gultas paseknī JK. Amerikas Jānis tuos tâ kâ tâ būtu nuosviedis paseknē Druva II, 727. ūdeni izlej kādā paseknī JK. VI, 26. tu vari nuolīst kādā klusā paseknī kâ sikspārnis Duomas Il, 258;
2) eine Art von Fundament
(Siuxt), der freie Raum zwischen dem auf Steinen oder Klötzen ruhenden Grundbalken und dem Boden: cūkas izrākušas kūtij visus pasekšņus Frauenburg. [paseknī ieraudzīju (klešu durvis) ką tās žurku lamatiņas BW. 25852.] pa paseknēm suņi, kaķi luožņājuši iekšā, ārā JK. visas kūtenes, visi aizgaldi, visi pasekšņi, visas malu maliņas pilnas LP. II, 10;
3) [paseksnis Tals.], der als Fundament dienende Grundbalken
LD., [Kabillen n. U.]: tūliņ nuo pasekņa iznācis krupis LP. VI, 130. lācis izņe̦m nuo mē̦sliem, pasekņiem, sliekšņa apakšas nuoliktuos pesteļus VII, 693. situši ar nūju gan istabas kaktuos, gan laukā pa pakšķiem, badījuši arī pasekšņus V, 53; 404. [Die Bed. 1 kann aus der Bed. 2, und diese aus der Bed. 3 entstanden sein. Da neben atsegte > acegte ein gleichbed. aceknis (offenbar aus *atsegtnis) vorkommt, so ist wohl auch paseknis auf *pasegtnis (zu pasegt) zurückzuführen; zur Bildung vgl. Formen wie pīt(e)nis "Flechtwerk" od. vīt(e)ne dass.]
Avots: ME III, 96
1) die Senkung, Höhlung, ein Ort, wohin man dieses und jenes wegwirft
Grünh., ein Schlupfloch: ve̦cu kuoku duobumi, pasekņi zem saknēm, kurmja rakumi uodzei visur atruonami Zemk. ielika lupatu ar visu uogli kambarī zem savas gultas paseknī JK. Amerikas Jānis tuos tâ kâ tâ būtu nuosviedis paseknē Druva II, 727. ūdeni izlej kādā paseknī JK. VI, 26. tu vari nuolīst kādā klusā paseknī kâ sikspārnis Duomas Il, 258;
2) eine Art von Fundament
(Siuxt), der freie Raum zwischen dem auf Steinen oder Klötzen ruhenden Grundbalken und dem Boden: cūkas izrākušas kūtij visus pasekšņus Frauenburg. [paseknī ieraudzīju (klešu durvis) ką tās žurku lamatiņas BW. 25852.] pa paseknēm suņi, kaķi luožņājuši iekšā, ārā JK. visas kūtenes, visi aizgaldi, visi pasekšņi, visas malu maliņas pilnas LP. II, 10;
3) [paseksnis Tals.], der als Fundament dienende Grundbalken
LD., [Kabillen n. U.]: tūliņ nuo pasekņa iznācis krupis LP. VI, 130. lācis izņe̦m nuo mē̦sliem, pasekņiem, sliekšņa apakšas nuoliktuos pesteļus VII, 693. situši ar nūju gan istabas kaktuos, gan laukā pa pakšķiem, badījuši arī pasekšņus V, 53; 404. [Die Bed. 1 kann aus der Bed. 2, und diese aus der Bed. 3 entstanden sein. Da neben atsegte > acegte ein gleichbed. aceknis (offenbar aus *atsegtnis) vorkommt, so ist wohl auch paseknis auf *pasegtnis (zu pasegt) zurückzuführen; zur Bildung vgl. Formen wie pīt(e)nis "Flechtwerk" od. vīt(e)ne dass.]
Avots: ME III, 96
plucekņi
pusrika
rika
rika U., Karls., Serbigal, Erlaa, Laud., Wolm., Lasd., Bers., Fest., Schwanb., Annenburg, Mitau, Wain., Schwarden, Dond., Salis, riks L., Lind. n. U., Serbigal, Ronneb., Golg., Mar., Neugut, eine grosse (rund um den Laib geschnittene Mag. XIII, 2, 67) Schnitte Brot U., Spr., Mar.; "puse nuo aprikas" Erlaa; ein Butterbrot Spr.; Brot mit Butter und Milch bestrichen Kokn. n. U., "ar pavalgu apsmē̦rē̦ts maizes gabals" Serbigal, Laud., Lasd., Bers., Fest.: ganuos gāju, rikus (Var.: rikas) ēdu BW. 9914, 2 var. nu ve̦d... saimenieci,... plāna rika (Var.: plānas rikas) griezējiņu 18659, 3. kalst maizes riciņš neapē̦sts MWM. XI, 214. brūte pasniedz par uzkuožamuo riku plāceņa BW. III, 1, 23. sniega rika, Schnee und Eis zusammengebacken, der im Pferdehufe eingeklemmte Schnee Bergm. n. U. Nebst riksna I, raicît, riecenis, raika, raiks, *reika II, riekt 2 , cymr. rhwyg "Bruch", ahd. rīga, mhd. rīhe "Rinne, Reihe, ahd. riga "Linie", norw. reig "Zeile" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 344 zu gr. ἐρείχω "zerbreche" resp. ai. rikháti "ritzt", rēkhā "geritzter Strich"; vgl. auch Persson Beitr.839 f., Boisacq Dict. 274 und Būga KSn. I, 66.
Avots: ME III, 524
Avots: ME III, 524
saistīt
sàistît PS., C., sàistît 2 (li. saistýti "mehrfach fesseln" KZ. LII, 278) KL, Prl., saîstît 2 Iw., Salis, Dond., Bl., Tr., -u, -ĩju, binden, fesseln (auch fig.): saistīt ķēdēs LP. I, 178. man nav ne˙kādas tiesības tevi saistīt Vēr. II, 151. ne˙kas mani vairs pie pasaules nesaista Kaudz. M. 60. manu uzmanību saistījis . . . dundurs Vēr. I, 1394. ar dziedāšanu stipri saistīja publikas uzmanību ebenda 874. viss vilina, valdzina, saista R. Sk. II, 173. Refl. -tiês, sich binden, sich verbinden (auch fig.): ar Gōtes lirikas ārējuo patiesību saistās viņas iekšējā patiesība Vēr. I, 1317. Zu sìet.
Avots: ME II, 637
Avots: ME II, 637
sarkanāda
sar̂kanâda, Rothaut Antrop. II, 103: indiāņu sarkanādas A. XX, 893. Amerikas sarkanāda MWM. VI, 134.
Avots: ME II, 719
Avots: ME II, 719
tītars
tītars (li. tytaras "Truthahn"),
1) tĩtars AP., Arrasch, Bauske, Dond., Līn., PS., Ruj., Schujen, Selg., Serbig., Siuxt, Wolm., tìtārs 2 Nerft, tīte̦rs Iw., Jfirg., Salis, tĩteris C., Ruj., tìteris 2 Adl., Bers., Gr.-Buschh., Kl., Los., Ogershof, Preili, Prl., Saikava, Selsau, Sessw., tīteris L. (aus Kurl.), St., U., der Truthahn:
Sprw. uzpūties kā tītars JK. II, 605. plātās kā tītars 606. dumjš kā tītars 607;
2) tīters Mag. XIII, 3, 54, auch titera galva U., ein hasenherziger Mensch, jem., der keinen Unternehmungsgeist besitzt, ein Dummkopf.
Wird gewöhnlich (so von Fick BB. II, 209, Walde Wrtb. 2 777, Trautmann Wrtb. 320 u. a.), indem man tī- als Reduplikation auffasst, zu teteris I gestelit, s. auch Zubaty Sborn. fil. II, 110. Dagegen aber spricht der Umstand, dass der Truthahn erst nach der Entdeckung Amerikas von dort nach Europa eingeführt ist; vielietcht von tītīt(ies) abgeleitet (im suffixalen Teil an teteris angeglichen). In diesem Fall müsste li. tytaras (bei Kurschat nurin Klammetñ wohl aus dem Lettischen stammen.
Avots: ME IV, 206
1) tĩtars AP., Arrasch, Bauske, Dond., Līn., PS., Ruj., Schujen, Selg., Serbig., Siuxt, Wolm., tìtārs 2 Nerft, tīte̦rs Iw., Jfirg., Salis, tĩteris C., Ruj., tìteris 2 Adl., Bers., Gr.-Buschh., Kl., Los., Ogershof, Preili, Prl., Saikava, Selsau, Sessw., tīteris L. (aus Kurl.), St., U., der Truthahn:
Sprw. uzpūties kā tītars JK. II, 605. plātās kā tītars 606. dumjš kā tītars 607;
2) tīters Mag. XIII, 3, 54, auch titera galva U., ein hasenherziger Mensch, jem., der keinen Unternehmungsgeist besitzt, ein Dummkopf.
Wird gewöhnlich (so von Fick BB. II, 209, Walde Wrtb. 2 777, Trautmann Wrtb. 320 u. a.), indem man tī- als Reduplikation auffasst, zu teteris I gestelit, s. auch Zubaty Sborn. fil. II, 110. Dagegen aber spricht der Umstand, dass der Truthahn erst nach der Entdeckung Amerikas von dort nach Europa eingeführt ist; vielietcht von tītīt(ies) abgeleitet (im suffixalen Teil an teteris angeglichen). In diesem Fall müsste li. tytaras (bei Kurschat nurin Klammetñ wohl aus dem Lettischen stammen.
Avots: ME IV, 206
zvērība
zvêrĩba,
1) die Brutalität, Bestialität; bestialisches Wesen
Golg., Wid. u. a.;
2) eine tierische, bestialische Tat:
nuostāsts... par Afrikas pagānu zvērībām Deglavs Rīga II, 1, 335.
Avots: ME IV, 773
1) die Brutalität, Bestialität; bestialisches Wesen
Golg., Wid. u. a.;
2) eine tierische, bestialische Tat:
nuostāsts... par Afrikas pagānu zvērībām Deglavs Rīga II, 1, 335.
Avots: ME IV, 773