rindzis

rindzis, = riņ̃ķis: rindzī (Var.: riņķī) griežu kumeliņu BW. 31978, 6 (infl.) Dürfte auf einem Paradigma nom. rindzis (für *rińdžis <*riņģis): gen. rińdža < *riņģa beruhen, vgl. ostle. rindži (acc. s.) Zbiór XVIII, 370.

Avots: ME III, 528


rindzis

rindzis: rìndzī 2 ap ustabu aug kuoki Zvirgzdine.

Avots: EH II, 372