rine, Demin. rinĩte Lös., Sessw. u. a., = rene 2: ceļš, kas luocījās ap pļavu rinītēm Saul. I, 120; rine Grosdohn, Wirginalen "rene". Vgl. rene.

Avots: ME III, 528

rine,

1): auch ("?") Kalupe, Warkl.; "rieva; eine längliche Vertiefung"
Auleja: riestuvī taida rinīte izrinē̦ta; ‡

2) "rinda" Liepna: dzērves skrien rinē; cilvē̦ku r.; rinīte "renīte" Welonen. - "Vgl. rene " (ME. III, 528) zu verbessern in "Aus d. Rinne".

Avots: EH II, 372