rints

rints,

1) stark:
maģi mani brālīši, bet labi rinti: Rīgu nesa ruociņā, Je̦lgaviņu padusē BW. 13186, 2 var. (aus Zierau), Frauenb.;

2) schnell, reissend:
rints strautiņš Olai, Ar. Wenigstens in der Bed. 1 aus rimts II.

Avots: ME III, 529