I ritêt, -u od. -ẽju, -ẽju, intr., freqn., rollen, kreisen, auch fig.: riti, riti, ratiņ! R. Sk. II, 77. ratiņš nerit, spuolīte nete̦k Celm. saulīte rit tīri vai pa zemes virsu Alm. Kaislību varā 19. lē̦ni ritē ve̦cās asinis Rainis. vienkāršība, kas tērpjas nepiespiesti rituošuos vārduos Vēr. I, 1323. Zu rist II.

Avots: ME III, 533

I ritêt: spuole rit Warkl. kad biezs metiens, tad rullis nevar sākt r. Iw. Zur Bed. vgl. auch saritêt 2.

Avots: EH II, 374

II ritêt, dünn werden, wie das Korn vom Nordwinde U. Nach Leskien Abi. 340 zu re̦ts.

Avots: ME III, 533