maņa,
1): auch
("prasme, izmaņa") Kaltenbr.;
nav vairs ve̦cam cilvē̦kam ne˙kādas maņas ("Verstand") - tur iet, tur paliek AP.
bez maņas iet, ziellos, in unbestimmter Richtung gehen Frauenb.
šim jau tāda m. e̦suot, ka daudz varuot padarīt Pas. VIII, 21; ‡
3) der Sinn (Wahrnehmungsfähigkeit): asinis tai sāka strauji ritēt, visas maņas dzīvuot Veselis Daugava 1928, S. 433.
Avots: EH I,
783