rucināt
I rucinât, tr., fakt., einschrumpfen machen U. Refl. -tiês,
1) einschrumpfen
Sassm.;
2) "savilkties, berzēties"; sich faul, ungern bewegen; zusammengekauert, zusammengezogen liegen Dond.: kuo tu vienmē̦r rucinājies? kas tā par rucināšanuos, - tā nav strādāšana! kuo vēl rucinies pa gultu? laiks celties! - Vgl. ŗucinât.
Avots: ME III, 552, 553
1) einschrumpfen
Sassm.;
2) "savilkties, berzēties"; sich faul, ungern bewegen; zusammengekauert, zusammengezogen liegen Dond.: kuo tu vienmē̦r rucinājies? kas tā par rucināšanuos, - tā nav strādāšana! kuo vēl rucinies pa gultu? laiks celties! - Vgl. ŗucinât.
Avots: ME III, 552, 553
rucināt
rucināt
II rucinât: pē̦rkūns ... rucināja (donnerte) Tdz. 54882 (ähnlich auch A.-Schwanb.).
Avots: EH II, 381
Avots: EH II, 381