rukšēt

I rukš(ķ)êt, s. rukstêt.

Avots: ME III, 557

rukšēt

ŗukšêt, s. rukstêt.

Avots: ME III, 588

rukšēt

rukšêt (unter rukstêt): auch AP., Seyershof, Wessen.

Avots: EH II, 383