runîgs, gesprächig, redselig: krusttē̦vs bij palicis ļuoti runīgs Aps. VII, 6. vecīte rādījās labi runīga Aps. viņš bija runīgs, jautrs Turg. Muižn. per. 14.

Avots: ME III, 562

runîgs: Ve̦nta runīgi viļņus lejup skaluo Janš. Ubags 16.

Avots: EH II, 385