runcka

runcka,

1) "ein sich unanständig betragendes Frauenzimmer"
A.-Schwanb.: Mikiņa lielījās ņemt dižanu līgaviņu; te˙pat runcka gadījās, Lapiņ[a] tē̦va dārzmalā BW. 21335;

2) "ein kleines, wohlgenährtes Alädchen"
Golg., Festen u. a.

Avots: ME III, 561