rusināt

rusinât (li. rùsinti "schüren"), rusinêt Warkl., = rušinât: kas ve̦cākus neklausa, tam cūkas krāsni rusina Br. s. v. 102. Zu ràust.

Avots: ME III, 563


rusināt

‡ *rusinât, zu erschliessen aus sarusinātiês.

Avots: EH II, 386